|
19.maijs, sestdiena
|
Galvenā lapa » Apsveikumi » Mātes dienā Tu mīļā, miļā māmiņa Es Tevi mīlu kā nevienu Tu esi manim dārgāka par saulīti un balto dienu Tu vienmēr esi labiņa Un želo mani katru brīd Riet saule, aiziet dieniņa Bet tu arvien man silti spīdi. *** Māmiņ,šodien tava diena!Ar to siltumu, ko devi, Es nu atkal sveicu tevi, Vēlos,lai tev nepietrūktu Labu,jauku dzīves dienu. Arī manā sirdī esi, Māmiņ,mīļā tu arvien! *** Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,Lielu un jauku-gadā tik vienu, Saņem ziediņus,kurus tev nesam, Nākam ar sveicieniem tādi kā esam. *** Ko gan lai šodien vēlam tev,Kad ceļš tik garš ir nostaigāts? Paldies par visu, ko mums devi, Par to, ka vienmēr biji klāt, Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi, Paldies par visu, visu, māt! *** Tu esi kā jūra, kā liedags silts,Caur tevi viss dvēseles guvums. Tu esi atvars un drošais tilts, Un dienu un rītausmu tuvums. *** Es savai māmiņaiMagonīšu vietu taisu; Magonīšu vietu taisu, Rožu klāju paladziņu. *** Un bieži aizmirsdama sevi,Tu visu spēji atdot mums, Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis, Mums paliks mūžīgs jautājums! *** Ak,māmiņ,kaut tavā labāTik čakli es mācētu skriet, Kad tavi solīši kādreiz Sāks gausāki,gurdāki iet. *** Ai māmiņa, cik laba Tu,Tu mani baltu mazgāji. No acīm skūpstot asaras Man svētku drānas uztērpi. *** Pasniedz savas rokas pretī,raupjās saujās sauli sniedz un, ar savu gaišo smaidu, vēlreiz bērnam justies liec Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā, galvu Tavā klēpī likt un pie seno dienu sapņiem, tā kā bērnībā, reiz tikt Ļauj man atcerēties vārdus, kurus sirdī spēju rast, tikai, diemžēl, tajās dienās pateikt nespēju Tev prast Vēlreiz bērnību ļauj meklēt, vēlreiz Tavā sirdī smelt, lai es smago dzīves nastu spētu viegli plecos celt Ja man ļautu vēlreiz dzīvot, vēlreiz mīlestību krāt, kā visdārgāko no rotām, Tevi sargātu es, māt! *** Es vēlos, māt, tev paldies pasacītpar rūpju sudrabu ap manu mūžu, par asaru, kas tev uz vaiga spīd, ko varbūt steigā bieži nepamanu. Par guni pavardā, ko siltu kūri, par to, ka mūs ap sevi kopā turi, ka bēdu proti klusi salocīt un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. *** Bērziņ, tavu kuplumiņu,Līdz pašai zemītei! Māmiņ, tavu labumiņu, Līdz mūžiņa galiņam! *** Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,Tu esi tik gaiša un maiga, Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt Un pieglaužu vaigu pie vaiga. |
|